Preču zīmes reģistrēšana un eksports – kā pasargāt savu zīmolu?
Jebkura uzņēmēja interesēs ir parūpēties par sava zīmola aizsardzību, un viens no veidiem, kā nodrošināt sava intelektuālā īpašuma drošību un uzņēmuma darbības brīvību, ir preču zīmes reģistrācija. Tas ir būtisks solis, lai nākotnē izvairītos no konfliktsituācijām un dažādiem pārpratumiem, kas var novest līdz pat tiesvedībai. Preču zīmes reģistrācija ir svarīga visiem tālredzīgiem uzņēmējiem, kuri vēlas ilglaicīgi darboties ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū.
Kas ir preču zīme?
Preču zīme ir apzīmējums, ko lieto, lai kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu vai uzņēmumu tāda paša rakstura precēm vai pakalpojumiem. Citiem vārdiem sakot – tā ir atpazīšanas zīme, kuras reģistrācija ir svarīgs solis komercdarbības attīstībā.
“Preču zīmi var veidot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja – tāds raksturīgo īpašību kopums, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu patērētājiem nodrošina iespēju atšķirt ar šo preču zīmi marķētās preces vai pakalpojumus no tādiem, kuriem ir cita izcelsme, un to preču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmets,” skaidro Juris Lauznis, Latvijas Tehnoloģiskā centra eksperts, Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma palīdzības dienesta (EU IP Helpdesk) vēstnieks Latvijā.
Preču zīme var būt vārdiska, piemēram, produkta/pakalpojuma nosaukums vai uzņēmuma vārds, tā var būt figurāla, telpiska, tā var būt krāsa vai krāsu salikums, skaņa (veido noteikta skaņa vai skaņu kombinācija), kustība, multivide, hologrāfija. Ir dažādi veidi, kā panākt sava produkta vai pakalpojuma atšķirtspēju, un daudzus no šiem risinājumiem iespējams reģistrēt kā preču zīmes. Vairāk par preču zīmju veidiem var uzzināt šeit.
Kāpēc ir svarīgi reģistrēt preču zīmi?
Uzņēmējs nekad nevar būt drošs par to, ka kāds tīši vai netīši nemēģinās izveidot līdzīgu preču zīmi. Ar reģistrāciju preču zīmes īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības, un tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāds to kopēs, būs vienkāršāk pierādīt preču zīmes īpašuma tiesības.
Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt citiem komersantiem lietot reģistrētai preču zīmei sajaucami līdzīgu apzīmējumu saistībā ar līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Izņēmuma tiesības uz preču zīmi attiecībā pret citām personām stājas spēkā ar dienu, kad publicēts paziņojums par preču zīmes reģistrāciju. Kopš tā brīža preču zīmes īpašnieks preču zīmei drīkst pievienot speciālo zīmi ®, tādējādi brīdinot konkurentus, ka preču zīme ir reģistrēta. – Ella Pētermane, Patentu valdes (PV) Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tiesa, kā skaidro PV pārstāve, izšķiroša nozīme ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma datumam, jo izņēmuma tiesības ir iespējams vērst tikai pret “vēlākām” preču zīmēm, proti, tām, kuras reģistrācijai pieteiktas vēlāk nekā jūsu preču zīme.Preču zīme nav obligāti jāreģistrē, taču strīda gadījumā bieži vien ir grūti pierādīt, vai jūsu preču zīme ir tiešām agrāka, kamēr reģistrētai zīmei spēkā stāšanās termiņš ir nepārprotami fiksēts. Reģistrējot preču zīmi, tās īpašnieks paaugstina savu konkurētspēju un tiek aizsargāta viņa labā slava. Preču zīme var arī kalpot kā spēcīgs mārketinga instruments, ar ko uzņēmums var veicināt savu preču vai pakalpojumu atpazīstamību.
Īpaši svarīgi – uzsākot eksportu
Uzņēmējiem jāņem vērā, ka preču zīmju aizsardzībai ir teritoriāls raksturs – preču zīme darbojas tikai tajā valstī, kurā ir veikta reģistrācija. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kas gatavojas savu pakalpojumu un produktu eksportam, ir jāapzina tās valstis, kurās plāno darboties, un jāpiereģistrē tajās sava preču zīme. Pirms ieiešanas ārvalstu tirgos ir jāpārliecinās, vai identiska vai sajaucami līdzīga preču zīme attiecīgajā valstī jau nav reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.
“Var veidoties situācijas, kad jūsu logo vizuālais veidols vai tā tekstuālā interpretācija daļēji sakrīt ar vietējā tirgotāja esošo, tāpēc, uzsākot eksporta gaitas, ir ļoti svarīgi aizsargāt savu preču zīmi,” piebilst Lauznis.
Uzsākot darbību starptautiskajā tirgū, uzņēmējs, nepiereģistrējot preču zīmi attiecīgajā valstī, var riskēt ar tiesvedību, ja tur šāda preču zīme jau pastāv un ir reģistrēta, vai arī ar to, ka kāds nepiereģistrēto, bet jau atpazīstamību ieguvušo preču zīmi var izmantot negodprātīgos nolūkos, tādējādi radot finansiālus un arīdzan reputācijas zaudējumus. – Ella Pētermane, Patentu valdes (PV) Attīstības un starptautiskās sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste
Ar preču zīmes veiksmīgu piereģistrēšanu ārvalstīs gan nekas vēl nebeidzas. Preču zīmes īpašniekam jārūpējas par savas zīmes aizsardzību – jāseko, vai interesējošās valsts preču zīmju birojā netiek reģistrēta līdzīga preču zīme, jo ne visu valstu birojos, reģistrējot preču zīmi, tiek pārbaudīts, vai līdzīga preču zīme nav jau reģistrēta. Tomēr agrākās preču zīmes īpašniekam ir tiesības iesniegt attiecīgajā birojā iebildumu pret vēlākas preču zīmes reģistrāciju. Labs palīgs preču zīmes monitoringā ir meklēšanas rīks “Tmview”.
Kur un kā reģistrēt preču zīmi?
Ja vēlaties reģistrēt savu preču zīmi Latvijā, primāri ir jāvēršas Patentu valdē, kur jāiesniedz preču zīmes reģistrācijas pieteikums. Reģistrācija ir spēkā desmit gadus, un to var atjaunot uz jaunu desmit gadu periodu neierobežotu reižu skaitu. Plašāka informācija šeit. Savukārt, domājot par eksportu, ir trīs iespējas, kā piereģistrēt preču zīmi ārvalstīs.
Ja interesējošā valsts/valstis ir Eiropas Savienībā, preču zīmi reģistrācijai elektroniski var iesniegt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO). Ja zīme tiks atzīta par reģistrējamu, tā būs aizsargāta visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā. Plašāka informācija šeit.
Ja interesējošās valstis ir ārpus Eiropas Savienības, preču zīmes īpašnieks var iesniegt Patentu valdē tā saucamās Madrides sistēmas starptautiskās reģistrācijas pieteikumu. Tomēr tādā gadījumā zīmei jau ir jābūt reģistrētai vai pieteiktai reģistrācijai Latvijā, jo starptautiskās reģistrācijas pieteikums tiek balstīts uz zīmes reģistrāciju tās izcelsmes valstī. Ar vadlīnijām preču zīmju starptautiskajai reģistrācijai var iepazīties šeit.
Trešā iespēja – iesniegt preču zīmes reģistrācijas pieteikumu sev interesējošās valsts preču zīmju birojā, bet jārēķinās, ka lielākajā daļā valstu ārvalstnieki pieteikumu var iesniegt tikai ar attiecīgās valsts profesionāla pilnvarnieka starpniecību, un tas krietni sadārdzina reģistrācijas izmaksas. Šo iespēju parasti izmanto tad, ja preču zīmes īpašnieku interesē tikai viena valsts un nav plānu teritoriāli “izplesties”.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sava intelektuālā īpašuma aizsardzībai ir pieejams atbalsts – MVU fonds “Idejas stiprākam uzņēmumam”. Tā ir Eiropas Komisijas līdzfinansēta iniciatīva, kas paredz daļēji atlīdzināt MVU izdevumus par intelektuālā īpašuma priekšizpētes pakalpojumu (IP Scan), preču zīmju, dizainparaugu, patentu un augu šķirņu aizsardzības pieteikumu maksām. Atkarībā no izmantotā pakalpojuma tiek atmaksāti izdevumi 50–90% apmērā.
Kur vērsties pēc padoma?
Ja radušās kādas neskaidrības par preču zīmes reģistrēšanu, uzsākot eksporta gaitas, pēc palīdzības lietu izpratnei vietējo valodu līmenī var vērsties arī Latvijas Tehnoloģiskajā centrā (LTC), kas ir Eiropas Biznesa atbalsta tīkla pārstāvis Latvijā (EEN) un Latvijas sūtņa līmenī pārstāv arī Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma palīdzības dienestu (EU IP Helpdesk).Palīdzības dienests ir izveidojis vēstnieku tīklu (IP Helpdesk Ambassadors) visās ES valstīs un arī ārpus ES, lai veidotu kontaktus starp valstīm intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un, būtiskākais, mazinātu valodu barjeru starp valstīm (vēstnieks pārzina vietējās valodas, var būt par tulku). Latvijā vēstnieku tīklu pārstāv LTC/EEN eksperts Juris Lauznis. Plašāka informācija atrodama šeit.