Mazināt korporatīvo zaļmaldināšanu – svarīgākais par uzņēmumu ilgtspējas ziņošanu
Turpinot īstenot Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu, Latvijā ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā Finanšu ministrijas izstrādātais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Tas nozīmē, ka lielajiem uzņēmumiem turpmāk būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, iekļaujot to uzņēmuma vadības ziņojumā. Jau šobrīd var novērot, ka uzņēmēji īsteno darbinieku aptaujas par ilgtspēju, lai jau sāktu darbu pie ziņojumiem. Kas ir svarīgākais, kas par ziņošanu jāzina, un kā apkopot milzīgo datu apjomu?
Nacionālais Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums ir tapis, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasības. Lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem viestu skaidrību par jaunajām prasībām un iepazīstinātu ar noderīgiem rīkiem datu apkopošanai, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un LIAA Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) Latvijā rīkoja informatīvu tiešsaistes semināru “Ilgtspējas ziņošana un datu pārvaldības rīki”.
Par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu un dubultā būtiskuma noteikšanas soļiem plašāku ieskatu sniedza Agnese Alksne-Bensone, biedrības “CSR Latvia” līdzdibinātāja un SIA “Sustainability Partners” vadītāja. Savukārt par digitālo rīku priekšrocībām, pārvaldot uzņēmuma apkopotos datus, lai novērtētu uzņēmuma vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, pastāstīja Arvis Zeile, SIA “Mitigate” līdzdibinātājs.
Ilgtspējas informācijas atklāšana balstīta biznesa modeļa ietekmes izvērtēšanā
Līdz šim uzņēmumi ilgtspējas ziņojumus vai stratēģijas veidoja, lai stabili noturētu izvēlētā biznesa modeļa situāciju un ilgtspēja kļūtu par “labu veidu, kā veikt biznesu”, iespējams, pieskaroties negatīvās ietekmes mazināšanai un/vai pozitīvās vairošanai, skaidro Agnese Alksne-Bensone. Bet šobrīd ekonomiskā realitāte mainās un uzņēmumiem jādomā par resursu atjaunošanu, saglabāšanu un, iespējams, biznesa modeļa maiņu, lai nenodarītu neatgriezeniskas sekas cilvēkiem, dabai vai ekonomikai.
Regulējums ir vērsts uz to, ka jādomā par to, kā visi kopā atjaunosim resursus, kuru trūkst, un uz to šobrīd fokusējas arvien vairāk uzņēmumu arī Latvijā. “Latvijā viskritiskākais darba devēju ilgtspējas aspekts ir cilvēki. Tas, kā mēs strādāsim ar cilvēkiem, lai viņi būtu izglītoti, veseli, varētu ilgi strādāt uzņēmumā, būtu produktīvi, nestu pievienoto vērtību ekonomikai,” ieskicē Alksne-Bensone. Resursus, ko izmantojam produkta vai pakalpojuma izveidē, vērtējam ne tikai no aspekta, cik tie maksās, bet arī – vai tie būs pieejami, vai spējam prognozēt trūkumus īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā un ko tas mums maksās kā uzņēmumam un/vai sabiedrībai.
Lai drīzā ekonomiskā realitāte uzņēmējus (vai ikvienu darbinieku) nepārsteigtu nesagatavotus, savlaicīgi jāvērtē sava uzņēmuma ietekme, dati, kas par šo ietekmi liecina, un jāmēģina prognozēt, kā tas ietekmēs to, kā mēs strādājam šodien un strādāsim rīt. Ilgtspējas ziņošanas ilgtspējas aspektu dubultā būtiskuma metodoloģija tam iedod rāmi, lai par ilgtspēju domātu stratēģiski. Alksne-Bensone arī novērojusi, ka, uzņēmumos diskutējot par ilgtspēju, arvien skaidrāk sāk izkristalizēties tas, kā uzņēmums negatīvi vai pozitīvi ietekmē apkārtējo vidi, vietējo kopienu un ekonomiku kopumā, kā arī tas dod iespēju kritiski paskatīties uz to, ar ko uzņēmumam nevajadzētu nodarboties.
Eiropas Zaļais kurss nozīmē arī konkrētus tiesību aktus, kas skars dažādas ar ilgtspējas jautājumiem un nozarēm saistītas jomas, kas ir jāsakārto, lai sasniegtu zaļo pāreju ekonomikā. Tie ir vairāk nekā 150 tiesību akti, kas ir vai nu izstrādes procesā, vai jau nokļuvuši pie nacionālajām valdībām. Šobrīd gan trūkst koordinētas izpratnes par to, kur virzāmies ar šo regulējumu, tai skaitā arī politiskā līmenī. Bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atliek fokusēties uz sava klienta un sabiedrības pieprasījumu, kas šajā gadījumā ir ziņošana pēc Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un tā saistošajiem ESRS standartiem, norāda eksperte. Agnese Alksne-Bensone savā praksē šobrīd konsultē uzņēmumus par regulējuma ietekmi un praktisku piemērošanu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam, Korporatīvās ilgtspējas direktīvai un Taksonomijas direktīvai.
Kam un kad jāziņo?
Kas attiecas uz jauno Latvijā pieņemto ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu, par 2024. gadu būs jāziņo 2025. gadā tiem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem. Savukārt pirmie ziņojumi 2026. gadā jāpublicē uzņēmumiem, kas pārsniedz divus no trim kritērijiem: bilances kopsumma ir 25 miljoni eiro, neto apgrozījums 50 miljoni eiro, vidējais darbinieku skaits – 250 pārskata gadā. 2027. gadā ilgtspējas ziņojumi par 2026. gadu būs jāiesniedz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir kotēti, bet pēc 2028. gada ikviens varēs aicināt mazos un vidējos uzņēmumus sniegt ziņas par ilgtspējas informāciju atbilstoši EFRAG izstrādātajām MVU brīvprātīgajām ziņošanas vadlīnijām. Ar abām pēdējām vadlīnijām var iepazīties EFRAG organizācijas digitālajos resursos bez maksas.
Pilnīgi neko nedarīt vai nepievērst tam uzmanību nav mazu un vidēju uzņēmumu labākais lēmums, it īpaši tiem, kas strādā uz eksporta tirgiem. – Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia”
Kas ir ESRS standarti?
Pats likums ir vispārīgs, norādot, par ko ir jāsniedz informācija, taču, kā to precīzi darīt, aprakstīts Eiropas Ilgtspējas ziņošanas standartos (ESRS). Kopā ir 12 standarti. Divi lielie šķērsgriezuma standarti paredzēti, lai aprakstītu uzņēmumu, tā biznesa modeli, vērtību ķēdi, kā arī pamatinformāciju datos par korporatīvo pārvaldību u. c. Pārējie 10 standarti ir par vides, sociālajām un pārvaldības tēmām, taču “CSR Latvia” pārstāve paskaidro, ka tematiskie desmit standarti ir izvēles standarti, kas nozīmē, ka pēc dubultā būtiskuma noteikšanas metodoloģijas uzņēmums nosaka ilgtspējas būtiskos aspektus, par kuriem informēt ilgtspējas ziņojumā.
Ziņojums plašs, taču nav jāaizpilda visas “rindiņas”
Dubultā būtiskuma novērtējums ļauj uzņēmumam novērtēt, ko tas ietekmē ilgtspējā (pozitīvi un negatīvi), cik lielā apmērā un ko tieši ietekmē, kā arī – cik apjomīgas finanses tam tērē īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, piemēram, nodrošinot ilgtspējīgas piegāžu ķēdes, adaptāciju klimata pārmaiņām vai darbinieku drošību uzņēmumā. Uzņēmumiem arī jānosaka, vai ilgtspējas aspekts ir to risks vai iespēja. Jāraugās arī uz ietekmes pusēm – darbinieki, piegādātāji, klienti, sadarbības partneri u. c., kā arī jāpieņem lēmums, kāda būs ietekmes pušu iesaiste vai kopīgie mērķi. Tāpat būs jāizvērtē vērtību ķēde – gan piegādātāji, gan uzņēmuma klienti – un tas, kā produkts/pakalpojums tiek lietots. Savukārt ceturtais apjomīgais uzdevums ir izvērtēt ietekmi uz klimata pārmaiņām un iespējas uzņēmumam adaptēties un pielāgoties izmaiņām.
Ilgtspējas ziņojuma sagatavošana ir apjomīgs process, tāpēc Agnese Alksne-Bensone uzņēmējiem iesaka sākt ar būtisko ilgtspējas aspektu noteikšanu ar faktiem, datiem un pierādījumiem, pēc tam veikt analīzi, izstrādājot metodoloģijas pēc standartiem un vadlīnijām, bet pēcāk jau var apkopot iegūtos datus un veidot ziņojuma struktūru un pašu ziņojumu iesniegšanai. Gala ziņojumu iesniedz atbildīgajai iestādei vienotajā elektroniskās ziņošanas formātā (iXBRL), ko var veikt tikai ar sertificētu iezīmēšanas (marķēšanas) rīku.
“Excel” datu apkopošana – finansiāls slogs uzņēmumam
Lai precīzi izpildītu ESRS prasības un sagatavotu uzņēmuma ilgtspējas ziņojumu, liels atspaids ir labi izvēlēts iezīmēšanas rīks, lai atvieglotu ziņošanas procesa vadību, optimizētu datu apkopošanu un ievāktos datus noformētu piemērotā formātā. “Ziņošana kopumā ir labs veids, kā plašo ilgtspējas jēdzienu sadalīt mazākās, jēgpilnākās vienībās,” uzsver Arvis Zeile no “Mitigate”. Uzņēmums “Mitigate” izstrādājis ilgtspējas ziņošanas rīku “Mitigate ESG Platform”, ikdienā sadarbojoties ar ilgtspējas ekspertiem un konsultantiem visā Eiropā, kas jau veic vai veiks ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu. Ziņojuma atbalsta tehnoloģijām ir daudz kategoriju, sākot no specifisku nišu risinājumiem (piemēram emisiju uzskaitei) līdz centralizētām pilna ziņošanas cikla platformām. Šobrīd, strauju popularitāti gūst rīki tieši ilgtspējas ziņojumu veidošanai – kuros organizācijas apkopo visu ilgtspējas informāciju un veido atskaites atbilstoši jaunajai likumdošanai un standartiem.
Tā kā ilgtspējas ziņojumiem būs obligāti jāveic audits, to vērtēs revidenti, uzņēmumam būs jāspēj atbildēt uz daudziem jautājumiem. Turklāt jābūt pierādījumiem un izsekojamībai tai informācijai, ko uzņēmums izpauž un tikpar svarīgi – informācijai ko uzņēmums nolemj neizpaust, ieskicē Arvis Zeile. Uzņēmumam ziņojumā publicētais pēc tam arī jāievieš tā ikdienā, līdz ar to tehnoloģiskajiem rīkiem ir milzu nozīme ne tikai atskaišu veidošanā, bet labās prakses realizēšanā. Tāpēc uzņēmumiem, strādājot pie ilgtspējas ziņošanas, svarīgākā ir pārliecība, ka rezultāts būs atbilstošs prasībām, tas neprasīs milzu finanses, algojot darbinieku konkrētajam uzdevumam, maksājot par dārgu, bet neefektīvu programmatūru u.tml.
Katra ziņojuma prasība ietver virkni datu punktu, pat ja ne visi attiecas uz konkrētā uzņēmuma ziņojumu. “No pieredzes redzam, ka Eiropā uzņēmumiem, arī Baltijā, vidēji tie ir 300–700 datu punkti,” stāsta Arvis Zeile. Saliekot ziņojumu, piemēram, jau ierastajā “ekselī”, tās ir garas, krāsainas, šķietami bezgalīgas un sarežģītas tabulas. Arvis Zeile arī secinājis, ka “Excel” kļuvis par dārgāko rīku, jo nepieciešams apjomīgs manuāls ieguldījums no uzņēmuma. Informācijas apkopošana, aprakstīšana, salikšana pareizajās vietās un atskaites veidošana aizņems vismaz 6-9 mēnešus. Ja digitālie risinājumi spēj šo laiku samazināt kaut vai pa 2-3 mēnešiem, tas jau ir būtisks finansiālais ietaupījums. Taču būtiskākais – paliks vairāk laika reālu ilgtspējas darbību ieviešanai uzņēmuma.
“Mitigate” izstrādājuši “Mitigate ESG Platform” rīku, lai uzņēmumiem ilgtspējas ziņojuma veidošanu palīdzētu veidot efektīvāk, ātrāk un apkopotie dati būtu pārredzami. Datu atzīmēšana pat notiek pusautomātiski, lai tie standarti, kas uz uzņēmumu neattiecas, automātiski programmā tiktu izslēgti. Programmatūra palīdz veidot nepieciešamās atskaites un detalizētus ziņojumus iesniegšanai vajadzīgajā formātā. Protams, “Mitigate” nav vienīgie ar šādu rīku, taču uzņēmums paver logu uz saprotamāku ilgtspējas ziņošanas procesu uzņēmumiem.
Eiropas Biznesa atbalsta tīkls turpinās sekot jaunākajām tendencēm un informēt uzņēmumus par svarīgākajiem jaunumiem un pasākumiem, par kuriem var uzzināt “een.lv“ mājaslapā.