Investoriem lielākā interese par Rīgu un Kurzemi
Vērtējot 2024. gada pirmo sešu mēnešu ārvalstu investīciju piesaistes rezultātus, pamanāms, ka arvien vairāk Latvijā ienāk augstākas pievienotās vērtības ražotāji un pakalpojumu sniedzēji. “Tas lielā mērā skaidrojams ar algu pieaugumu tautsaimniecībā, jo vairs nevaram konkurēt ar būtiski lētākām darba spēka izmaksām. Kvalificēto darba roku segmentā mēs esam konkurētspējīgāki, nekā, tā sauktajās vienkāršajās profesijās, kur nepieciešami daudz darbinieki par salīdzinoši mazāku atalgojumu,” skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietniece Investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.
Šī gada pirmajos 6 mēnešos ar LIAA līdzdalību īstenoti 28 investīciju projekti, kuros kopumā ekonomikā tiks investēti 263 miljoni eiro un radītas 1245 jaunas darba vietas. Starp veiksmes stāstiem ir pārstāvētas tādas nozares kā IKT, bioekonomika, viedā enerģētika un mobilitāte, viedie materiāli un fotonika u.c. No šogad uzsāktajiem projektiem 13 tiek realizēti Rīgā, deviņi – Kurzemē, trīs – Latgalē, divi – Vidzemē un viens projekts – Zemgalē. Lielākais projektu skaits tradicionāli ir Rīgā, bet daudz neatpaliek arī Kurzeme, kur, īpaši Liepājā un Ventspilī, tiek radīti labi priekšnoteikumi investoru ienākšanai ražošanas sektorā.
Kā piemērus no realizētajiem projektiem var minēt jūlija sākumā Rīgā, Jaunajā Teikā atklāto tehnoloģiju koncerna “Tech Mahindra” biznesa pakalpojumu centru, kurā plānots izveidot vismaz 500 jaunas darba vietas. “Tech Machindra” ir starptautisks uzņēmums, kurā strādā vairāk nekā 145 000 profesionāļu, kas apkalpo vairāk nekā 1100 klientus. Uzņēmums šobrīd ir izsludinājis vakances Rīgā klientu atbalsta profesionāļiem ar svešvalodu prasmēm, kuri pārvalda tādas valodas kā nīderlandiešu, zviedru, vācu, somu, norvēģu, dāņu un poļu, kā arī komandu koordinatoriem, komandu vadītājiem un kvalitātes analītiķiem.
““Tech Mahindra” paplašināšanās Baltijas valstīs ir būtisks solis uzņēmuma izaugsmes stratēģijā. Latvijas plaukstošā tehnoloģiju ekosistēma, kvalificētais darbaspēks, spēcīgā IT infrastruktūra un labvēlīgā valdības politika padara Latviju par ideālu centru piekļūšanai Eiropas tirgiem. Šī paplašināšanās uzsver mūsu apņemšanos veicināt reģionālo izaugsmi un tehnoloģisko attīstību Eiropā, tādējādi sniedzot mūsu klientiem iespēju strauji paplašināties un attīstīt savus uzņēmumus,” norāda Birendra Sen, “Tech Mahindra” Biznesa procesu pakalpojumu vadītājs.
Strauji attīstoties viedās enerģētikas nozarei, Latvijā darbību uzsācis Francijas sauszemes vēja turbīnu pamatņu projektēšanas uzņēmums “CTE Wind International”. Uzņēmumam ir biroji Polijā, Spānijā, Portugālē, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Vjetnamā, Francijā un tagad arī Rīgā.
Savukārt Ventspilī Ukrainas uzņēmumus “NLS Mix Technologies” atklājis dzīvnieku barības ražotni.
Attīstība notiek arī bioekonomikas nozarē, kur šobrīd tiek realizēti vairāki projekti, kuros, izmantojot biorafinēšanas metodi, no biomasas tiek iegūti augstas pievienotās vērtības produkti. Jūnijā Liepājā tika atklāta “Golden Fields Alternative Protein” ražotne, kuras izveidē investēti 16 miljoni eiro, bet oktobrī Jelgavā tiks uzsākta “Asns Ingredient” projekta realizācija, kur plānots investēt vairāk nekā 100 miljonus eiro. Turpinās darbs arī ar Igaunijas investoru “Fibenol”, kurš plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kurā no biomasas plānots iegūt dažādus rūpniecībā izmantojamus produktus, ar kuriem aizstāt produktus, kuri iegūti no fosilajiem resursiem.
“Dažādā gatavības stadijā šobrīd ir vēl 200 potenciālie investīciju projekti, kuru investīciju apjoms sasniedz 10,5 miljardus eiro. Līdzšinējā pieredze liecina, ka vismaz piektā daļa no ienākošajiem projektiem tiek realizēti. Projektu realizāciju noteikti paātrinās gada otrajā pusē gaidāmā ekonomikas atveseļošanās ES un procentlikmju samazinājums, kas atvieglos finansējuma piesaisti,” uzsver L.Štrovalde, piebilstot, ka vidējais investīciju projekta realizācijas laiks ir trīs gadi.
Lai stimulētu jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, būtiski turpināt darbu pie “Zaļā koridora” regulējuma pilnveidošanas, paplašinot to ar iespēju vienkāršāk piesaistīt nepieciešamos darbiniekus prioritārajās nozarēs. Noteikti jādomā par mājokļu tirgus attīstību, īpaši reģionos, jo daudzās pašvaldībās tieši mājokļu trūkums ir ierobežojošs faktors investīciju piesaistē.
“LIAA mērķis 2024. gadā ir piesaistīt investīcijas 660 miljonu eiro apmērā, bet tuvāko trīs gadu laikā kāpināt šo apjomu līdz 1 miljardam eiro. Lai sasniegtu šo mērķi, būtiski ir prioritizēt investīciju piesaistes procesu visā valsts pārvalde, kā arī pārskatīt nodokļu politiku, lai stimulētu pašvaldības vairāk domāt par darba vietu radīšanu savā teritorijā,” tā L.Štrovalde.