Komercnoslēpuma vienota aizsardzība Eiropas Savienībā
Ņemot vērā komercnoslēpumu nozīmību zināšanu apmaiņas aizsardzībā starp uzņēmumiem un konkurences priekšrocību saglabāšanā, 2016. gada 8. jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu. Tā stājās spēkā 2016. gada 5. jūlijā. Eiropas Savienības dalībvalstīm direktīvas prasības normatīvajos un administratīvajos aktos jāievieš līdz 2018. gada 9. jūnijam.
Direktīva veicinās saskaņotāka komercnoslēpuma aizsardzības mehānisma ieviešanu. Vienlaikus tiks mazināti darījumdarbības riski un negodīgu konkurentu darbība dalībvalstīs, kurās līdz šim bijis salīdzinoši zemāks aizsardzības līmenis. Direktīvā sniegta vienota komercnoslēpuma definīcija, kā arī paredzēti pasākumi un tiesiskās aizsardzības līdzekļi informācijas izpaušanas novēršanai, neierobežojot vārda un informācijas brīvību.
Saskaņā ar direktīvu komercnoslēpums ir informācija, kas ir
- slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izkārtojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā personām aprindās, kuras parasti izmanto minēto informācijas veidu;
- ar komerciālu vērtību tādēļ, ka tā ir slepena;
- attiecīgajos apstākļos bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.
Direktīva komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas gadījumā paredz taisnīgu un vienlīdzīgu civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu – kaitējuma atlīdzināšanas, aizliegumu atbildētājam izmantot vai izpaust komercnoslēpumu vai pārkāpuma preču galīgu izņemšanu no tirgus – piemērošanu atbilstoši situācijai. Prasību noilguma termiņš nedrīkst pārsniegt sešus gadus. Direktīvā noteikta arī prasību noraidīšana, ja komercnoslēpums izpausts, lai atklātu ļaunprātīgu rīcību, nelikumīgu darbību vai izmantots nolūkā aizsargāt likumīgas – ES vai valsts tiesību aktos – atzītas intereses.
Paredzēta arī vienota izpratne par komercnoslēpuma likumīgu iegūšanu, ja īstenots neatkarīgs atklājums vai izveide, kā arī gadījumos, kad aplūkots, izpētīts un pa sastāvdaļām sadalīts vai pārbaudīts produkts, kas darīts pieejams sabiedrībai vai kas ir tāda informācijas ieguvēja likumīgā turējumā, kuram nav nekāda juridiski saistoša pienākuma ierobežot komercnoslēpuma iegūšanu. Ņemtas vērā arī darba ņēmēju tiesības uz informāciju un apspriešanos saskaņā ar ES tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, un praksi, kā arī jebkāda cita prakse, kas atbilst godīgai komercpraksei.
Papildu informācijai direktīva pieejama šeit.