ES izaugsmes dzinējspēks – vienotais tirgus. Kādas ir mūsu priekšrocības?
Šogad tiek atzīmēta 30. gadadiena, kopš darbojas Eiropas Savienības (ES) vienotais tirgus. Tas tika izveidots ar mērķi nojaukt barjeras un radīt vienotu telpu, kurā preces, pakalpojumi, kapitāls un arī cilvēki varētu brīvi pārvietoties visā ES. Pateicoties tam, ES pilsoņiem ir iespēja mācīties, dzīvot, iepirkties, strādāt un pensionēties jebkurā ES valstī, baudīt dažādas priekšrocības un pirkt preces no visas Eiropas. Turklāt arvien turpina pieaugt mūsu kā pilsoņu un patērētāju tiesības.
Sākotnējais redzējums par ekonomisko integrāciju šo gadu laikā ir materializējies un izveidojies par stabilu tirdzniecības, inovāciju un sadarbības spēku, kas ne tikai ievērojami atvieglo dzīvi vairāk nekā 450 miljoniem patērētāju visā ES. Tas ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un joprojām arī galvenais instruments, ar ko Eiropa var stāties pretim dažādiem izaicinājumiem.
Eiropas kopējā tirgus izveidošana bija milzīgs solis vienotākas, ekonomiski spēcīgākas Eiropas virzienā. Novēršot tehniskus, juridiskus un birokrātiskus šķēršļus, ES devusi iespēju iedzīvotājiem brīvi tirgoties un veikt uzņēmējdarbību. Vienotais tirgus arī reaģē uz globāliem procesiem, lai palīdzētu uzņēmējiem palielināt savu produktivitāti un izaugsmi.
Vienoti standarti
Arī Latvijas uzņēmēji ir daļa no šī tirgus un jau gandrīz 20 gadus var baudīt visas tā sniegtās priekšrocības. Vienotais tirgus ir veicinājis Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un izaugsmi, tostarp ļāvis ievērojami samazināt dažādas izmaksas, jo ES, kā arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs nepastāv ievedmuitas tarifi un lielā daļā valstu ir vienota valūta – eiro. Uzņēmumos var tikt nodarbināti jebkuri ES pilsoņi, un tas savukārt ļauj dažādās nozarēs nodrošināt atbilstoši kvalificētu darbaspēku.
Harmonizētas prasības tirdzniecību starp ES valstīm ar 450 miljoniem ES patērētāju padara vieglāku, jo uzņēmumiem nav jāveic papildu pārbaudes vai sertifikācijas, lai eksportētu savus produktus uz citām ES valstīm. Arī ES standarti sekmē eksportu un uzlabo produktu kvalitāti.
Papildus ekonomiskai labklājībai un personiskajai brīvībai vienotais tirgus ir arī inovāciju dzinējspēks. Tas veicinājis pārrobežu pētniecību un attīstību, radot labvēlīgu vidi tehnoloģiskajam progresam. Pateicoties vienotajam tirgum, ES varējusi ieviest vienotus standartus jautājumos, kas skar vides un ilgtspējas tematus.
Vienotais tirgus ir konkurētspējas dzinējspēks. Tas nesaraujami saistīts ar šobrīd tik nozīmīgiem elementiem kā produktivitāte, ilgtspēja, noturība, labklājība un vienādas iespējas visiem.
“Lūkojoties uz Latviju – mūsu ekonomiskais ieguvums no dalības ES vienotajā tirgū ir ievērojams – Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir par 13% lielāks, nekā tas būtu bez dalības ES vienotajā tirgū. Turklāt Latvija ir labi integrēta ES vienotajā tirgū. Tirdzniecības datu salīdzinājumā Latvija ir astotajā vietā ES pēc tirdzniecības apjoma vienotajā tirgū un tā īpatsvara valsts IKP,” komentē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre.
Atbalsts un krīžu pārvarēšana
ES iekšējais tirgus, kas sniedz piekļuvi vairāk nekā 50 valstīm, ar kurām ES noslēgusi tirdzniecības līgumus, ir radījis jaunas iespējas Latvijas uzņēmumiem sadarboties arī ar trešo valstu uzņēmumiem, tādējādi veicinot uzņēmumu starptautisko izaugsmi un konkurētspēju.
Vienotajam tirgum bijusi arī būtiska nozīme to jauno dalībvalstu ekonomiskajā attīstībā, kuras savulaik pievienojušās ES. Tas likvidēja šķēršļus ienākšanai tirgū un ievērojami paātrināja izaugsmi.
Zane Petre arī norāda – būtiski saprast, ka ES vienotais tirgus stiprina mūsu pozīcijas pasaulē – ar tā atbalstu ir iespējamas plašākas sarunas ar citām valstīm par preču un pakalpojumu apmaiņu, kā arī augstie kvalitātes standarti, kas raksturīgi Eiropas Savienībai, tiek attiecināti arī uz citām valstīm. Lielās krīzes un izaicinājumi, kas skar Eiropu pēdējos gados – pandēmijas izraisītie satricinājumi, klimata pārmaiņas, Krievijas iebrukums Ukrainā –, nebūtu tik efektīvi pārvaldāmi, ja dalībvalstīm nebūtu pieejams vienotais tirgus. Tas stiprina mūsu noturību, spēju reaģēt un izmantot dalībvalstu rīcībā esošos resursus arvien lietderīgāk.
Paralēli daudzajām iespējām vienlaikus jāsaprot, ka vienotajam tirgum ir arī jāpilnveidojas un jānodrošina tā nepārtraukta attīstība, jo nevaram atstāt nepamanītu straujo digitālo un tehnoloģiju attīstību, nevaram ignorēt kapitāla tirgus izmaiņas un izaicinājumus un daudzus citus jautājumus.
Lai nodrošinātu, ka vienotā tirgus priekšrocības joprojām var izmantot ikviens ES, nemitīgi tiek strādāts pie jaunu vienotā tirgus jomu izveides un gādāts, lai jau esošie noteikumi darbotos praksē. Lai veicinātu ES vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu, Eiropas Komisija ne tikai rūpējas par likumdošanas bāzi, noteikumiem, bet arī cieši sadarbojas ar dalībvalstu institūcijām.
“Bez regulām un direktīvām ļoti būtiski ir arī atbalsta pasākumi un tādas programmas kā “Erasmus” jaunajiem uzņēmējiem, Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) un arīdzan Eiropas klasteru sadarbības platforma. Tās paver daudz iespēju izzināt un izmantot vienotā tirgus iespējas un ir pieejamas ikvienam interesentam jebkurā dalībvalstī. Tās ir iespējas veidot dažādus kopprojektus, piedalīties vērtīgā pieredzes apmaiņā, dalīties ar idejām un virzīt savus produktus un pakalpojumus tirgū efektīvākā veidā,” piebilst Zane Petre.
Raksts tapis sadarbībā ar Delfi.